No autoostas mēs vairākus kilometrus kūlāmies līdz Tui mājai cauri trakajai satiksmei, ko varēja vērot video. Tur Tui atrada mums internetā viesnīcu ar nosaukumu New Sun Hotel (mājaslapa nešancē, kā jau Vjetnamā ierasts), kas atrodas adresē 9B ngo 67 Van Cao, Ba Dinh rajonā.
Hanojā, starp citu, ir "tikai" 6,5 miljoni iedzīvotāju, un arī tad lielākā daļa apkārtējos ciematos. Pilsēta dibināta 1010. gadā.
Viesnīcas te ir salīdzinoši dārgas – kādi 20 bakši par numuriņu vai pat no cilvēka. Tiesa, arī kvalitāte mazliet labāka – viss akurātāks, mazāk salauzts, tīrāks, LCD teļuks, tualetes papīrs kastītē, kas to pasargā no dušas. Bet lūk zobu birstes gan ir tādas pašas – neiespējami švakas.
Nākamajā dienā mēs taisījāmies uz Halongas līci, un tāpēc numuriņu mums vajadzēja tikai vienu – tīri pārlaist nakti līdz 4-5 rītā.
Viesnīcas dekorācijas
Pie mēbeļu veikala sēž kruts buda
Pēc veiksmīgas ievākšanās viesnīcā, Tui aizveda mūs parādīt vietu, kur pasniedz izcilas maizītes. Kā izrādījās, tā ir viltīga formāta ēstuvīte "Steiku nams", taču par steikiem viņi sauc vienkārši ceptu gaļu čugunā. Sauc to Ngoc Hieu, saitē ir atsauksmes un adrese.
To mums atnesa pie "steika"
Korean flank-style
Cenrādis
Cenas nav humānas – es apēdu Korean style, tas maksā 3,5 latus (7 bakšus). Tiesa, pie tā pienākas maize ar maigu majonēzi un dārzeņi pikantā etiķa mērcē vai zem Thousand Islands, atkarīgs no cilvēka). Ēdienkartes apakšā ir zupas, bet toties krutas, lai gan maksā 1,15 Ls (vairāk nekā divus bakšus) gabalā. Viss garšīgs, kaut arī trekns, atnes ātri, maize tiešām forša.
Lūk, kā sauc restorānu. Iela aizvien tā pati – Van Cao, netālu no viesnīcas
Iegājām nopirkt arī desertu
Galvaspilsēta paliek galvaspilsēta, viss nopietni
Logotips, firmas kastes, meitenes cepurītēs
Dažas kūciņas ir oriģinālas – ar zaļo tēju
Uz ielas viskautko pārdod, jūras veltes tur
Vēlāk es vēl pastaigājos un iegāju jauniešu kafejnīcā "Kira", tajā pašā Van Cao ielā, starp viesnīcu un steiku namu. Tur bija pļāpīgas meitenes (personāls), garšīgs saldējums un lēti, gardi kokteiļi no īstas rietumnieku šmigas. Bet tos mēs dzērām citreiz.
Kafejnīcā iegāju tāpēc, ka viņiem uz durvīm bija uzraksts "We have fancy ice-cream". Uzķēros, un nenožēloju.
Johi mani pat feisbukā nofrendoja
Saldējums
Uz otro stāvu es negāju, bet, spriežot pēc bildēm no feisbuka, tur ir kruti
Johi man skaidro, kāpēc kafejnīcu sauc "Kira" – tas nozīmē "Mirdzošs" japāņu valodā
Kafejnīcā tautas bija maz, toties Johi cienāja mani ar mango. Negatavus mango mērcē sālī, gandrīz kā mēs gurķus
Tā ir Ha (Ha) no viesnīcas, bet kā sauc puisi, neatceros
Ha runāja angliski, un, lai gan daudz ko nezināja, visu pierakstīja burtnīciņā. Pārējie skaidrojās ar žestiem.
Numuriņā rāda resnīšu šovu
Kūciņa ar zaļo tēju
Kaste no konditorejas. Urlis, starp citu, strādā, bet angļu valodas tur nav, toties ir japāņu
Solītais altāris
Kā jau teicu, daudziem vjetnamiešiem ir altāri, kur viņi liek ziedojumus senčiem, gariem, budam un tā tālāk. Lūk, te jūs redzat, ko viņi liek. Šis ir altāris viesnīcā. Kafejnīcā "Kira" arī bija, un tur gulēja 100 dolāri, pēc izskata īsti. Liela nauda, bet paņemt to no altāra – uzsaukt sev lielu nelaimi.
Viesnīcās pulksteņi, kā parasti
Par tēju pat nerunāju
Līdz viesnīcai jāiet pa šaurām, graustiem līdzīgām šķērsielām